Pētījums par atkritumu šķirošanas ieradumiem

Viļānu novada pašvaldība 25.Februāris, 2021, 10:40 Jaunumi

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Viļānu novada pašvaldības dome un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Pētījums par atkritumu šķirošanas ieradumiem

            Viļānu novada pašvaldība projekta “Green Palette” jeb “Zaļā palete” (Nr. LV-RU-II-053) ietvaros sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot Viļānu novada iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus. Projekta eksperti PhD I.Belousa, Dr. sc. soc. A.Saulītis un Dr. sc. ing. J.Simanovska analizēja esošo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Viļānu novadā, pamatojoties uz  iedzīvotāju sniegtajiem aptaujas datiem, apkopoja informācija par saražoto atkritumu sastāvu un daudzumu, kā arī izstrādāja rekomendācijas par pasākumiem, kas varētu sekmēt Viļānu novada iedzīvotāju aktīvāku pievēršanos atkritumu šķirošanai, mājsaimniecībās radītā atkritumu daudzuma samazināšanu un apsaimniekošanu.

Kopumā laika posmā no 2020. gada 3. decembra līdz 23. decembrim no iedzīvotājiem tika saņemtas 182 atbildes, no tām 55% aizpildītas drukātā veidā, savukārt 45% izmantoja informāciju novada mājas lapā, lai iesniegtu atbildes tiešsaistē. Teju ikviens uzskata, ka atkritumu šķirošana ir nepieciešama. Tomēr liela daļa respondentu atkritumus nešķiro, tāpat nav pietiekoši informēti, kur un kā tos šķirot. Saskaņā ar aptaujas datiem katrs otrais respondents Viļānu novadā šķiro baterijas, organiskos atkritumus (dārza lapas, nopļauto zāli, augļu un dārzeņu atliekas komposta kaudzē), kā arī stikla pudeles un burkas. Salīdzinoši retāk Viļānu novada iedzīvotāji šķiro papīru un kartonu, kā arī nolietotās elektropreces. Visretāk tiek šķiroti pārtikas atkritumi, PET pudeles, bet vēl mazāk respondentu šķiro skārdenes.

Nākotnē prasības dalītai atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā kļūs arvien stingrākas, jo pašreiz dalītās vākšanas efektivitāte un attīstība ir nepietiekoša. Kā liecina pētījumā iegūtie dati, Viļānu novadā savāktais atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju, salīdzinoši ar vidējiem Latvijas rādītājiem, ir mazāks nekā citviet: 2019. gada rādītāji - 161 kg uz iedzīvotāju, kamēr Latvijā 2018. gadā tika savākti 407 kg sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju, bet Eiropā tie bija vidēji 492 kg uz iedzīvotāju (EUROSTAT dati). Eksperti lēš, ka tas varētu būs saistīts gan ar iedzīvotāju mazāku pirktspēju attālākajos reģionos, gan ar to, ka daļa no radītajiem atkritumiem nenonāk atkritumu apsaimniekotāja plūsmā, bet gan tiek kompostēti, aprakti, nelegāli sadedzināti vai izvesti uz nelegālās izgāztuves vietām. Atkritumu apsaimniekotājs norāda, ka daļai privātmāju iedzīvotāju joprojām nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu. Šeit der gan atcerēties - ja pārtikas un bioloģisko atkritumu kompostēšana ir atbalstāma, tad pārējie pašrocīgie atkritumu apsaimniekošanas veidi noteikti ir nelegāli un videi kaitīgi. 

Šķirot vai nešķirot atkritumus, ir mūsu katra izvēle, kas sakņojas zināšanās par atkritumu apsaimniekošanas iespējām, personīgajā attieksmē un motivācijā saudzēt apkārtējo vidi, kā arī atbildības sajūtā un vērtību sistēmā, kas nosaka, ciktāl mēs dzīvosim dabai draudzīgi un kādu vidi pēc sevis atstāsim nākamajām paaudzēm. Vairāk par pētījumu: ŠEIT

Projekta vadības grupa pateicas aptaujas dalībniekiem, kas atsaucās aicinājumam piedalīties anketēšanā. Īpašu paldies vēlamies teikt Viļānu vidusskolas pedagogiem I.Stabulniecei, S.Seržanei, N.Volkovai, I.Valeniecei, I.Straujupei, J.Tarasovai, Viļānu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Bitīte” vadītājai Ā.Strupišai, Viļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai J.Mičulei un abu iestāžu kolektīviem un audzēkņu vecākiem par atsaucību anketēšanā.

Projekts noslēgsies šī gada 31. augustā. Viļānu novada projekta budžets ir 68 000,00 EUR, līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 – 2020. gadam ir 64 600,00 EUR (90 % no projekta budžeta).

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.– 2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija. Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.– 2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.

Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja Karmena Kotāne

           

Iesaki citiem: