Līdz 2. Pasaules karam Dekšāres pagasta teritorija ietilpa Varakļānu pagastā. Veicot administratīvi teritoriālos pārkārtojumus, 1975. gadā tai tika pievienots Atspukas ciems.

Dekšāres pagasts atrodas Austrumlatgales zemienē, tā ziemeļu daļa — Lubānas līdzenumā, dienvidu daļa — Jersikas līdzenumā. Pagastu šķērso Maskavas — Rīgas automaģistrāle un Maskavas — Rīgas dzelzceļa līnija, pie tam, Varakļānu dzelzceļa stacija atrodas Dekšāres pagastā. Pagasta līdzenumos plūst divas nelielas upītes Malmute un Kažava. No dabas resursiem pagasta teritorijā nozīmīgākās ir dolomīta iegulas, kas netiek izmantotas. Pagastā ir vairāki nozīmīgi dabas un vēstures pieminekļi: 7. — 15. gs. zviedru kara kapi Cakulos (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis), viduslaiku nocietinājums Zviedru skanste, ko dēvē arī par Jumpravkalnu, medņu riestu vietas Garančos. Apbrīnojams dižkoks ir vairāk kā simts gadus vecais Oženieku paeglis, kura apkārtmērs ir 1,1 m, bet augstums 11 metri, 1,3 m augstumā tas sadalās trijos žuburos.

Dekšāres pagastā ir 29 apdzīvotās vietas, no tām vislielākās ir Dekšāres (299 iedzīvotāji), Jaunsaimnieki 2 (109), Aļņi (71), Obeliškas (58), Stiukas (57). Galvenās pagasta ražošanas nozares ir lauksaimniecība un kokapstrāde. Reģistrētas vairāk kā 250 zemnieku saimniecības, darbojas četras kokzāģētavas (SIA Priedaine, SIA AJ Smirnovi, SIA Anders BR, trīs veikali, ēdnīca (IK Upmalas pīlādži). Tūristus laipni uzņem viesu nams Aizvējš Soltas ciemā, (īpašniece Marta Ūzuliņa), lielākā zemnieku saimniecība ir z/s Ārītes u.c.

Pagastā ir divas pasta nodaļas – Dekšāres un Atspuka, kā arī tādu pašu nosaukumu feldšeru punkti, Dekšāres bibliotēka.

Vēstures gaitā Dekšāres pagasta teritorijā ir bijušas vairākas pamatskolas — Cakulu, Trūpeņu, Obelišku, Salmenes, kas pakāpeniski tika slēgtas. Tagad darbojas tikai 1909. gadā dibinātā Dekšāres pamatskola, kur 2005. gada 1. septembrī mācījās 110 skolēni.

1989. gadā Dekšārē uzcelta vasaras estrāde ar 800 vietām. Pagastā darbojas septiņi pašdarbības kolektīvi. Kopš 2002. gada ik vasaru, jūlija pirmajā svētdienā Dekšāres pagasta Madžuļu ciema Riekstos notiek Latvijas kokļu dienas, kas veltītas izcilā kokļu meistara Donāta Vucina (1934 — 1999) piemiņai.

Dekšārieši rūpīgi apkopo un glabā sava novada vēsturi. 1996. gada 4. maijā Dekšāres pagastā tika atklāts novadpētniecības muzejs, kura pirmā vadītāja bija ilggadējā skolotāja un sabiedriskā darbiniece Antoņina Piļpuka (1933—2004). Muzejā savākts bagātīgs materiālu klāsts par pagasta, skolas un kolhoza dibināšanas vēsturi un ievērojamām personībām, kuras nākušas vai saistītas ar Dekšāres pagastu — rakstnieku Albertu Sprūdžu (1908 — 1944), dzejnieku Aleksandru Garanču (1909 — 1969), gleznotāju Emīliju Klīdzēju (1916), publicistu, sabiedrisko darbinieku Franci Zepu (1899 — 2000), filoloģijas zinātņu maģistru, rakstnieku Leonardu Latkovski, garīdznieku Jāni Svilānu (1916 — 1996), u.c. 1989. gada 9. septembrī atklāta piemiņas plāksne pie rakstnieka Alberta Sprūdža dzimtajām mājām, 1995. gada 14. septembrī piemiņas vieta izveidota pie profesora Leonarda Latkovska māju vietā palikušā lielā akmens. 2004. gadā, īsi pirms autores nāves, Latgales Kultūras centra izdevniecībā Rēzeknē iznāk Antoņinas Piļpukas grāmata Dekšāres  pagasts un tā ļaudis, kurā apkopotas ziņas, publikācijas, atmiņas par pagasta vēsturi un tā cilvēkiem.